Prasības šautuvēm Latvijā nosaka Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 494. Tie prasa ierīkot šāviņu uztvērēju, kas pilnībā neitralizē šāviņa kinētisko enerģiju un nepieļauj rikošetu (5.4. apakšpunkts), slēgtajās šautuvēs — necauršaujamas sienas, griestus un grīdu (7.10. apakšpunkts), bet pusslēgtajās un atklātajās šautuvēs — aizsargkonstrukcijas, aizsargvaļņus un šāviņu pārtvērējus, kas notur gan tiešu šāvienu, gan rikošetu bīstamās zonas robežās (9.4., 9.5. un 10.4. apakšpunkts). Atļauju otrās un trešās kategorijas šautuves izveidošanai un darbībai izsniedz vietējā pašvaldība, kas pārliecinās par šautuves atbilstību noteikumu II nodaļai.
Ko noteikumi patiešām nosaka
Runa ir par Ministru kabineta noteikumiem Nr. 494 Šautuvju izveidošanas un darbības, kā arī treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību norises un drošības noteikumi, kas izdoti saskaņā ar Ieroču aprites likuma 70. panta trešo daļu un 71. panta desmito daļu. Aktuālā redakcija pieejama vietnē likumi.lv; noteikumi grozīti ar Ministru kabineta 2025. gada 12. augusta noteikumiem Nr. 477.
Noteikumu 5. punkts uzskaita, ko šautuvē obligāti ierīko un nodrošina. Tehniski svarīgākie ir trīs jēdzieni. Šāviņu uztvērējs (5.4. apakšpunkts) ir definēts kā konstrukcijas, izbūves, uzbērumi vai apvidus reljefs, kas pilnībā neitralizē lodes vai cita veida šāviņa kinētisko enerģiju un nepieļauj šāviņa rikošetu. Divas prasības vienā teikumā — enerģijas neitralizācija un rikošeta nepieļaušana — un tieši tās nosaka materiāla izvēli. Šāviņu pārtvērējs (5.5. apakšpunkts) ir konstrukcijas vai izbūves, kas nodrošina šāviņa neizlidošanu ārpus bīstamās zonas robežām un ko uzstāda posmā starp šaušanas līniju un šāviņu uztvērēju; šī prasība attiecas uz pusslēgtajām šautuvēm. Bīstamā zona (5.6. apakšpunkts) ir vieta starp šaušanas līniju un šāviņu uztvērēju, un — kas praksē tiek nereti aizmirsts — ja uztvērējs nenodrošina visu raidīto šāviņu neitralizāciju vai tā nav vispār, bīstamā zona stiepjas līdz vietai, kur šāviņš vēl saglabā kinētisko enerģiju. Nepietiekams uztvērējs tātad nav tikai tehnisks trūkums: tas juridiski paplašina bīstamo zonu.
Slēgtās šautuves
Slēgtajām šautuvēm, kurās izmanto šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, 7. punkts nosaka vismaz šādas prasības: būve ir vismaz U2 ugunsizturības pakāpes vai iebūvēta tādā būvē (7.1.), telpa aprīkota ar ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu (7.4.) un ar ventilāciju, kas nepieļauj dūmu koncentrēšanos šaušanas laikā (7.5.), griestu augstums ir vismaz divi metri (7.6.), telpai nav logu (7.7.). Ballistiski izšķirošie ir divi apakšpunkti: 7.9. — aiz mērķu līnijas vai mērķu zonas ir šāviņu uztvērējs, kas atbilst izmantojamās munīcijas veidam, un 7.10. — sienas, griesti un grīda ir necauršaujami, šaujot no attiecīgās kategorijas šautuvē izmantojamiem ieročiem ar attiecīga veida munīciju.
Pusslēgtās un atklātās šautuves
Pusslēgtajām šautuvēm 9.4. apakšpunkts prasa šāviņu uztvērēju, kas atbilst munīcijas veidam un nodrošina tieša šāviena un rikošeta uztveršanu. Identiska formulējuma prasība atklātajām šautuvēm ar aizsargvaļņiem ir 10.2. apakšpunktā. Turklāt 9.5. un 10.4. apakšpunkts prasa, lai bīstamās zonas robežās atrastos šāviņus aizturoši šķēršļi, necauršaujama materiāla aizsargkonstrukcijas vai aizsargvaļņi, kas nepieļauj tieši raidīta šāviņa vai rikošeta izlidošanu ārpus bīstamās zonas.
Aizsargvaļņu ģeometrija ir noteikta skaitliski. Ja šautuvē izmanto vītņstobra vai gludstobra šaujamieročus, sānu vaļņu minimālais augstums ir trīs metri, ja šaušanas distance ir līdz 300 metriem, un seši metri, ja distance ir 300 metru vai vairāk (10.5.1.1. un 10.5.1.2.). Šāviņu uztvērēja vaļņa augstums ir trīs metri līdz 100 metru distancē, pieci metri no 100 līdz 300 metriem un 10 metri no 300 metriem (10.5.2.). Ja izmanto tikai garstobra-gludstobra ieročus, sānu vaļņi ir vismaz 2,5 metri, bet uztvērēja valnis — vismaz trīs metri (10.6.). Atklātajām šautuvēm bez aizsargvaļņiem 11.3. apakšpunkts prasa, lai aiz katra mērķa būtu šāviņu uztvērējs, kas ir divreiz lielāks nekā mērķis, bet ne mazāks kā 10 MOA, izveidots no dabas reljefa vai necauršaujamām konstrukcijām.
Loka un arbaleta šautuvēm 8.5. apakšpunkts formulē prasību vēl tiešāk: siena aiz mērķu līnijas ir apšūta ar materiālu, kas nepieļauj šāviņa rikošetu.
Uzturēšana un atļauja
Prasības nebeidzas ar būvniecību. Saskaņā ar 14.1. un 14.2. apakšpunktu šautuves īpašnieks nodrošina konstrukciju un iekārtu atbilstību izmantotajam munīcijas veidam, kā arī šāviņu uztvērēju un citu konstrukciju tehniskā stāvokļa kontroli un bojājumu novēršanu. Tas nozīmē, ka uztvērējs ir uzturams objekts ar dzīves ciklu, nevis vienreizējs pirkums.
Atļauju otrās un trešās kategorijas šautuves izveidošanai un darbībai izsniedz vietējā pašvaldība (16. punkts). Iesniegumam pievieno šautuves plānu ar iezīmētām bīstamās zonas robežām un šautuves nolikumu (17. punkts). Pašvaldība pārbauda atbilstību būvniecības un būvakustikas normatīvajiem aktiem, atbilstību noteikumu II nodaļai, kā arī Valsts drošības dienesta sniegto informāciju par nacionālās drošības apdraudējumu (18. punkts). Piecu darbdienu laikā pēc atļaujas izsniegšanas vai anulēšanas pašvaldība publicē informāciju savā tīmekļvietnē (21. punkts).
Ko tas nozīmē fiziskajai uzbūvei
Noteikumi apzināti nenosauc materiālus. Tie formulē īpašības: enerģijas neitralizācija, rikošeta nepieļaušana, necaursitamība, atbilstība konkrētajai munīcijai. No tā izriet loģiska uzbūve.
Mērķu galā vajadzīgs slānis, kas absorbē enerģiju, un aiz tā — slānis, kas fiziski aptur to, kas tikis cauri. Elastīgs materiāls viens pats parasti absorbē, bet negarantē apturēšanu; tērauda plāksne viena pati aptur, bet rada rikošeta un fragmentu risku. Praksē tos kombinē: absorbējošā priekšpuse, necauršaujams aizmugures slānis.
Sānu sienas, griesti un starpsienas ir tā daļa, ko projektos visbiežāk novērtē par zemu. 7.10. apakšpunkts prasa necauršaujamību, bet 5.4. apakšpunkta rikošeta aizliegums attiecas uz visu bīstamo zonu. Betona siena ir necauršaujama un vienlaikus ir viena no sliktākajām virsmām rikošeta ziņā. Tāpēc cietās virsmas apšuj ar materiālu, kas šāviņu deformē un aiztur, nevis atsit.
Leņķis ir svarīgāks par biezumu. Sienu un starpsienu tabulas vērtība rodas tikai tad, ja ir izanalizēts, kādā leņķī šī virsma vispār var tikt trāpīta. Slīpi skāriena trāpījumi ir daudz bīstamāki nekā trāpījums taisnā leņķī.
Iekštelpās pievienojas ugunsdrošība un gaiss. 7.1. un 7.4. apakšpunkts nosaka ugunsizturības un signalizācijas prasības, 7.5. — ventilāciju. Tas nozīmē, ka apšuvuma materiāla degšanas klase un emisijas nav otršķirīgs jautājums, bet daļa no šautuves atbilstības.
Grīda un celiņi. 7.11. apakšpunkts prasa līdzenu grīdas segumu pie šaušanas līnijas. Kombinācijā ar rikošeta prasību tas nozīmē, ka arī grīdas virsma pie mērķu zonas ir jāplāno, nevis jāatstāj betonā.
Prasība, būve un risinājums
| Prasība no noteikumiem | Ko tas nozīmē būvē | Tipisks risinājums |
|---|---|---|
| Šāviņa neitralizācija mērķu galā (5.4., 7.9., 9.4., 10.2.) | Uztvērējam jāatbilst konkrētajai munīcijai un jāaptur gan tiešs šāviens, gan rikošets | Enerģiju absorbējošs priekšējais slānis ar necauršaujamu aizmugures plāksni; uzbērums vai reljefs āra šautuvēs |
| Rikošets no sānu sienām un griestiem (5.4., 7.10., 8.5.) | Cietās virsmas bīstamajā zonā nedrīkst atsist šāviņu | Sienu un griestu apšuvums ar rikošetu nepieļaujošu elastīgu materiālu; starpsienu un aizsargpaneļu apšūšana |
| Konstrukciju un iekārtu aizsardzība (9.5., 10.4., 14.1.) | Aizsargkonstrukcijas un pārtvērēji notur šāviņu bīstamās zonas robežās | Necauršaujamu konstrukciju apšuvums ar nomaināmām plāksnēm; aizsargvaļņi atbilstoši 10.5. un 10.6. apakšpunkta augstumiem |
| Ugunsdrošība iekštelpās (7.1., 7.4., 7.5.) | Apšuvuma materiāla degšanas klase un emisijas ietekmē būves atbilstību | Materiāls ar deklarētu EN 13501-1 klasifikāciju; iekštelpām — grūti degoša versija |
| Uzturēšana un svina apsaimniekošana (14.1., 14.2.) | Uztvērēja stāvoklis jākontrolē un bojājumi jānovērš visā ekspluatācijas laikā | Sekciju veida uzbūve, kur nolietoto zonu maina pa blokiem vai flīzēm; plānota svina izņemšana |
Tabula ir orientējoša. Konkrētās prasības katrai šautuvei izriet no tās kategorijas, izmantojamās munīcijas un plānojuma; par atbilstību lemj atļaujas izsniedzēja pašvaldība.
Mūsu produkti attiecībā pret šīm prasībām
Mēs piegādājam divus materiālus, kas sedz tieši tās īpašības, kuras noteikumi pieprasa. Uzreiz jāprecizē robeža: mūsu produkti nav un nevar būt sertificēti kā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 494 — šādas sertifikācijas šim materiālam nav, un par šautuves atbilstību lemj pašvaldība, nevis materiāla ražotājs. Mēs varam pierādīt materiāla īpašības un piegādāt dokumentāciju projektētājam.
Ballistiskās gumijas bloki 500×500×200 mm (42,5 kg, blīvums 850 kg/m³) darbojas kā šāviņu uztvērēja enerģiju absorbējošais priekšējais slānis, ko uzstāda kopā ar bruņu aizmugures plāksni. Bloks viens pats nav šāviņu uztvērējs un nav lodes apturētājs — testos bez aizmugures plāksnes to caururba, kaut arī bez rikošeta. Ar 500 HB tērauda aizmugures plāksni šāviņš tika pilnībā noturēts, un plāksne palika nebojāta.
Pretrikošeta flīzes 40 un 45 mm (34,4 un 38,9 kg/m², blīvums 900 kg/m³) paredzētas sienām, griestiem, starpsienām un celiņu segumam — tieši tām virsmām, uz kurām attiecas 7.10. un 8.5. apakšpunkta prasības.
Materiāli ir CE marķēti pēc EN 14041, klasificēti pēc EN 13501-1, ar grūti degošu Cfl versiju iekštelpu šautuvēm, un tiem ir AgBB gaistošo organisko savienojumu emisiju atbilstība. Ballistiskie testi veikti Briseles Karaliskajā militārajā akadēmijā (ISO 17025, BELAC Nr. 273-TEST, VPAM biedrs), atskaites ES-230403 un ES-240131. Flīžu testā rikošets netika konstatēts un šāviņi palika flīzē no 13,3° (40 mm flīze), bet 45 mm flīzei ar 7,62×51 NATO — no 15,1°. Bloka testā rikošets netika konstatēts nevienā kalibrā — 9×19, 5,56×45, 7,62×39 un 7,62×51 — un pilnīga noturēšana tika panākta ar 500 HB tērauda aizmugures plāksni.
Pilni testu dati un kalibru sadalījums ir produkta lapas testu sadaļā. Ja izvēle vēl nav izdarīta starp tērauda uztvērēju un gumijas risinājumu, noderēs salīdzinājums ballistiskā gumija vai tērauda ložu uztvērējs. Produktu tehniskie dati apkopoti lapā ballistiskās gumijas bloki un pretrikošeta flīzes.
Projektējat vai atjaunojat šautuvi?
Atsūtiet šautuves izmērus, izmantojamos kalibrus un rasējumus. Sagatavosim specifikāciju, piedāvājumu un dokumentāciju iepirkumam, tostarp Karaliskās militārās akadēmijas testu atskaites. Piegāde visā Eiropas Savienībā no Lietuvas, ar īsākajiem piegādes termiņiem Baltijas valstīs. Cenas pēc pieprasījuma; pieejama dokumentācija konkursiem.
Pieprasīt piedāvājumuBulletTrap Baltic — MB Murakana, Sudervės g. 12-3, Avižieniai, LT-14192 Viļņas rajons, Lietuva (ES)
info@bullettrapbaltic.com · +370 682 38746
Biežāk uzdotie jautājumi
Kādi normatīvie akti Latvijā nosaka prasības šautuvēm?
Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 494 par šautuvju izveidošanu un darbību, kā arī treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību norisi un drošību. Tie izdoti saskaņā ar Ieroču aprites likuma 70. panta trešo daļu un 71. panta desmito daļu un nosaka prasības slēgtām, pusslēgtām un atklātām šautuvēm, kā arī kārtību, kādā izsniedz un anulē atļauju šautuves izveidošanai un darbībai.
Kas noteikumos ir šāviņu uztvērējs un ar ko tas atšķiras no šāviņu pārtvērēja?
Saskaņā ar 5.4. apakšpunktu šāviņu uztvērējs ir konstrukcijas, izbūves, uzbērumi vai apvidus reljefs, kas pilnībā neitralizē šāviņa kinētisko enerģiju un nepieļauj rikošetu. Šāviņu pārtvērējs (5.5. apakšpunkts) ir konstrukcijas, kas nodrošina šāviņa neizlidošanu ārpus bīstamās zonas un ko uzstāda posmā starp šaušanas līniju un šāviņu uztvērēju; šī prasība attiecas uz pusslēgtajām šautuvēm.
Kādas prasības noteikumi izvirza sienām un griestiem slēgtā šautuvē?
7.10. apakšpunkts nosaka, ka sienas, griesti un grīda ir necauršaujami, šaujot no attiecīgās kategorijas šautuvē izmantojamiem ieročiem ar attiecīga veida munīciju. Papildus 5.4. apakšpunkta prasība nepieļaut rikošetu attiecas uz visu bīstamo zonu, tāpēc cietās virsmas praksē apšuj ar materiālu, kas šāviņu aiztur, nevis atsit.
Kas izsniedz atļauju šautuves izveidošanai un darbībai?
Atļauju otrās un trešās kategorijas šautuvei izsniedz vietējā pašvaldība (16. punkts). Tā pārliecinās par īpašumtiesībām, atbilstību būvniecības un būvakustikas normatīvajiem aktiem, atbilstību noteikumu II nodaļai un par Valsts drošības dienesta sniegto informāciju (18. punkts). Informāciju par izsniegtajām un anulētajām atļaujām pašvaldība publicē savā tīmekļvietnē piecu darbdienu laikā (21. punkts).
Vai ballistiskās gumijas bloki un pretrikošeta flīzes ir sertificēti atbilstoši noteikumiem Nr. 494?
Nē. Noteikumi Nr. 494 neparedz materiālu sertifikāciju, un par šautuves atbilstību lemj atļaujas izsniedzēja pašvaldība. Materiāliem ir CE marķējums pēc EN 14041, EN 13501-1 klasifikācija ar grūti degošu Cfl versiju iekštelpām, AgBB emisiju atbilstība un ballistiskās testu atskaites no Briseles Karaliskās militārās akadēmijas. Tie nodrošina īpašības, ko noteikumi pieprasa — enerģijas absorbciju un rikošeta nepieļaušanu —, bet atbilstības lēmums attiecas uz šautuvi kopumā.
Raksts apkopo publiski pieejamu normatīvo regulējumu orientējošiem nolūkiem un nav juridiska konsultācija. Noteicošā ir spēkā esošā normatīvā akta redakcija un atbildīgās iestādes lēmums.